"Mīlestība nav ierobežojums, mīlestība ir lidojums"

"Mīlestība vienmēr atstāj nozīmīgas pēdas."

Noteikti, ka katrs kaut vienu reizi dzīvē ir prātojis par Dieva esamību. Vai viņš ir? Vai nav? Un, ja ir, tad kāds viņš ir? Un, kur viņš ir tad, kad viņu vajag visvairāk? Iespējams, ka viņš ir pasaulē vispieminētākā persona, lieta, parādība, būtne... Viņam tiek lūgta palīdzība, teikti pateicības vārdi un veltīti lāsti. Viss. Dažiem viņš pastāv, dažiem nepastāv, citiem ir pilnīgi vienalga. Bet ņemot vērā, ka gandrīz nekad nevar būt pilnīgi vienalga, tie, kas tā apgalvo, melo. Normālā gadījumā man šādas pārdomas pavisam noteikti neveidojas divpadsmitos no rīta, bet es lasu Viljama P. Janga romānu "Būda", kas savā būtībā ir tīri filosofiskas pārdomas par reliģiju, Dievu un cilvēka nozīmi, tā attiecībām ar Dievu. Jā, sākumā es to tieši tā arī uztvēru, bet pēc tam es sapratu, ka grāmata patiesībā ir ļoti vienkārša, ka doma, kas tajā ir ietērpta ir acīmredzama. Šī grāmata māca mums mīlēt. Mīlēt sevi, mīlēt sev apkārtējos, mīlēt dzīvi, mīlēt savu tuvāko, mīlēt savus bērnus, ja jums tādi ir, mīlēt Dievu, ja jūs viņam ticat. Grāmata ir par visaptverošo mīletību, un ne par ko citu.

"Mīlestība, kas tiek uzspiesta, vairs nav mīlestība."
"Taisnība, attiecības ir krietni sarežģītākas nekā noteikumi, taču noteikumi nekad nedos tev atbildes uz sirds dziļākajiem jautājumiem un nekad tevi nemīlēs."