pirmdiena, 2010. gada 12. jūlijs

Nedēļa pirms nākamās nedēļas.

Provizoriskie rezultāti ir parādījušies. Nekas nemainās. Viss aptuveni paliek tāpat kā pirms tam. Es zinu, ka, iespējams, es aizņemu vietu, kur varētu mācīties kāds, kuram būtu skaidrs nākotnes redzējums, kāds, kuram ir plāns. Bet es vienalga esmu priecīga. Sākumā es taču domāju, ka zinu, ka man ir plāns un iznākums. Tagad es vienkārši esmu kaut kam pa vidu. Tomēr plāns nevienu nepadara svarīgāku vai veiksmīgāku. Vai ne? Un nē, es sevi nemierinu, jo mirināšana būtu nekam nevajadzīga laika izšķērdēšana. Tāpēc es nenodarbojos ar sevis mierināšanu. Tas tāpat nekad nepalīdz. Jā, es esmu laimīga.

Bērnībā bija zināma drošības sajuta, kura mēdza brīžiem pazust, taču tas nemainīja faktu, ka viņa bija. Tagad šī drošības sajūta ir pazudusi. Neviens nevar man to atgriezt, kamēr es nezināšu, kur es stāvu, un uz kuru pusi es veros. Un pagaidām es nezinu, kur es esmu, uz kurieni eju. Man šķiet, ka es tikai zinu, kur es gribu nonākt.
Man atliek izbaudīt vasaru, kuras beigas, kā vienmēr, atnāks ātri. Pārāk ātri. Tad es redzēšu tās pašas sejas. Dažas varbūt būs zudušas. Tās pašas sienas un telpas. Tos pašus vārdus, manāmo samākslotību, noslēpto uzspēlētību un dzīvi.
Dzīve katram saistās ar kaut ko citu. Kādam tā ir nebeidzama ballīte, citam- problēmas, kas uzgulst uz katra soļa, kuru tas spēris. Kādam tas ir pienākums. Vēl kādam dzīve ir nauda, dārgas drēbes un izsmalcināts dzīvesveids. Citam tā ir dāvana, kura gandrīz zaudēta, taču vēlāk no jauna iegūta. Varbūt kādam dzīve ir cilvēki. Retajam dzīve ir nenozīmīgie sīkumi, kas patiesībā ir daudz nozīmīgāki par lielajiem notikumiem, jo, patiecoties šiem sīkumiem, mēs nonākam pie tiem lielajiem notikumiem. Draugs un ienaidnieks, mīļākais un laulātais. Kam gan dzīve ir vienkārši dzīve? Ja tā būtu, tad jautrība būtu zudusi, un vainot mēs varētu tikai paši sevi.
Šajā nedēļas nogalē jau ir Positivus '10. Laiks skrien kā sprinteris, kurš grib iegūt zelta medaļu Olimpiskajās spēlēs. Un viņš vienmēr uzvar. Neviens vēl nav pārspējis laiku, jo viņš vienmēr uzvar. Mēs vienmēr paliekam aiz muguras. Laiks nekad neapstājas.