Šodien bija mana pirmā īstā "skolas" diena kā pilntiesīgai studentei. Sajūtas ir divējādas- gan pozitīvi vertējamas, gan negatīvi. Lielākā daļa cilvēku ir tādi, ar kādiem es īsti ikdienā satikties un tā atbilstoši forši parunāties neesmu pieradusi, nav bijis nepieciešams vai, varbūt, vienkārši neesmu gribējusi. Īsti pat nezinu vai man tik ļoti patīk cilvēki, lai darītu kaut ko tādu, kas mani nesaista un neinteresē, proti, meklēt draudzīgas saites ar cilvēkiem, ar kuriem man nav pilnīgi nekā kopīga- pat nevienas kopīgas intereses, un tukša mutes dzesēšana man arī īsti neiet pie sirds.
Piemetināšu, ka lekcija Ievads studijās ir ļoti nogurdinoša un ne īpaši patīkama, bet šajā gadījumā man atliek tikai nodomāt:"Kas jādara- jādara!".
Par spīti manai diezgan skeptiskajai attieksmei pret visu šo padarīšanu, mūsu jaunizveidotajā domubiedru grupā ir ļoti pozitīvi noskaņoti cilvēki. Visi tik draudzīgi, tik dedzīgi par sapazīšanos un citām aktivitātēm. Nezināmu iemeslu dēļ es jūtu, ka es atkal neiederos, jo, iespēams, es pat negribu kaut kur iederēties. Protams, ir arī cilvēki, kas man patīk un šķiet sakarīgi, pretējā gadījumā es šo trīs gadu laikā sajuktu prātā.
Varbūt, ka ar laiku viss šķitīs daudz labāk un daudz interesantāk. Dzīvosim redzēsim.
4 komentāri:
Jā, jā, es tevi zinu.
Dīvaini. Es tevi gan nē.
Mēs neesam īsti runājuši. Tikai vienreiz.
Liekas nedaudz smieklīgi, ka pēc tava bloga, kuru es mēdzu lasīt, tu šķiet esi viens no sakarīgākajiem cilvēkiem, kādus iekš SZF varētu atrast, bet es patiešām neatceros, ka esam runājuši. Shame on me.
Ierakstīt komentāru