Sākšu no sākuma, cenšoties savirknēt loģiskus un sakarīgus teikumus, kā nekā šodien bija latviešu valodas eksāmens. Esmu mierīga un savākusies. Manī ir gaiša cerība, ko es arī godam nesīšu. Paldies. Man gribētos sev labi stipri iesist par to, ko es tūlīt teikšu, bet tā ir taisnība, man riebjas latviešu valoda. Varbūt es esmu vienīgā, kas uzskata, ka mēs visu cenšamies pārlieku sarežģīt, varbūt, ka tā patiešām ir. Ar šo tekstu, es necenšos apgalvot, ka tā nav bagāta, izteiksmīga vai skaista, nē, tieši tāda tā ir. Tomēr dažreiz tieši viss neglītais, šķietami seklais un parastais ir daudz skaistāks, jo tas tikai šķietami ir sekls, parasts un neglīts. Viss atkarīgs no tā, kā to redzi tu pats.
Sheesh...man jāatzīst, ka pēdējā laika esmu bijusi drausmīgi savtīga un egoistiska. Tāda sev es it nemaz nepatīku. Pretīgi. Pārāk daudz "es" un "man", pārāk maz "tev", "tu", "jūs" un "jums". Vismaz ir skaidri redzams, ko es tagad praktizēšu vairāk nekā iepriekš- sapratni, spēju saprast un pieņemt. Skan skaisti. Agrāk es teiktu, ka pārāk skaisti, lai tā būtu patiesība. Tagad, es labāk domāšu, ka tas tomēr ir iespējams. Lai arī gadsimts ir tāds, kad visi domā tikai par sevi, apgalvodami, ka tas, ko viņi dara, ir sabiedrības vai citu cilvēku labā. Man šķiet, ka mēs pārāk sākam līdzinaties mūsu valsts politiķiem. Viņi melo daudz, jo, manuprāt, viņi paši vairs neapzinās, kur ir tā robeža starp patiesību un meliem. Arī labi meli vienalga ir un paliek meli, lai kāds tiem būtu attaisnojums vai pamatojums. Man ir jāveic kāds ieguldījums mammas nebeidzamajām rūpēm par mani un brāļa neizsīkštošajai pacietībai. Nekad nenāk par vēlu apzinaties tos cilvēkus, kuriem tu esi neizsakāmi pateicīgs.
Laicīgi sākšu atkārtot arī pētniecības eksāmena materiālus. Nu vismaz pagaidām es domāju, ka es to sāksu darīt laicīgi. Domas mainās, bet tā labā ideja un vēlme jau paliek.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru